Programma "Latvijas skolas soma"
Programmas "Latvijas skolas soma" īstenošanu Ludzas pilsētas ģimnāzijā koordinē direktora vietnece audzināšanas jomā Rita Bogomola, 2019./2020.mācību gadā - Iveta Ladusāne.
Ludzas skolēni Marka Rotko centrā
12.martā projekta „Latvijas skolas soma” ietvaros 9.a klases skolēni apmeklēja Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Marka Rotko mākslas centrs ir daudzfunkcionāls laikmetīgās mākslas, kultūras un izglītības centrs Daugavpils cietoksnī, vēsturiskajā Artilērijas arsenāla ēkā.
Skolēni varēja iepazīties ar Marka Rotko oriģināldarbiem, redzēt izstādi ”Krāsu jauda”, Terija Frosta māksla”, aplūkot grafikas darbus izstādē “Cilvēks un laiks”, rotas, kas darinātās no dažādiem materiāliem, kā arī citus mākslas darbus.
Šajā mākslas un vēstures stundā skolēni iepazinās ar mākslas stiliem, ar interesantiem faktiem par Daugavpils cietokšņa vēsturi.
Skolēnu iespaidi pēc M.Rotko centra apmeklēšanas:
Elīna: - Rotko centrā patika gleznas. Gids labi prezentēja sevi. Es uzzināju dažus faktus arī no vēstures. Diemžēl laika apstākļu dēļ mēs ārā redzējām pavisam maz. Gribētu atgriezties vēl un apskatīt izstādes.
Sanita: - Ļoti patika ekskursija. Muzejā mums stāstīja par visdažādākajiem gleznošanas stiliem un pašu Marko Rotko. Visvairāk man patika, kad stāstīja par viņa biogrāfiju. Redzējām viņa oriģinālos darbus. Cietoksni nevarējām labi apskatīt sliktu apstākļu dēļ.
Emīls: - Man ļoti patika gids. Viņš visu skaidri stāstija.
Rita:M: - Rotko centrā man ļoti patika ekskursijas vadītājs. Bija interesanti klausīties un interesanti skatīties uz M. Rotko gleznām
Marika: - Man patika gandrīz visas redzētās Marka Rotko gleznas, jo tās nevar saprast no pirmā skatiena. Vēl man patika, ka mums izstāstīja, kas ir sirreālisms, reālisms un abstraktā māksla. Tagad es zinu dažus mākslas virzieniem. Un, protams, man patika, kā gids sniedza mums informāciju.
Adriāna: - Marko Rotko centrā man patika klausīties Marko Rotko biogrāfiju. Patika skatīties gleznas un klausīties gida stāstījumu. Kopumā ekskursija man ļoti patika!!!!
Lauris: - Patika, kā mums pastāstīja par to. kā Napoleons gāja iekarot šo cietoksni.
Žanna Duaļska, 9.a klases audzinātāja
Iespaidi pēc izrādes “Cilvēkam vajag suni”
09.03.2020.
4.martā 8.c klases skolēni pirmo reizi apmeklēja izrādi Valmieras Drāmas teātrī. Brauciens un izrādes apmeklējums tika finansēts no projekta “Latvijas skolas soma”. Izrāde atstāja dziļu iespaidu. Zālē, kurā atradās vairāk nekā 400 pusaudžu, valdīja klusums, bet noslēgumā atskanēja vētraini aplausi. Iestudējums veidots pēc R. Ezeras stāstu motīviem.
Skolēnu vērtējums - atziņas no recenzijām.
Arnis: - Aktieri spēlēja ļoti ticami un profesionāli, bet visvairāk man iepatikās Riharda Rudāka (vectēva) spēle. Sarežģītākā loma, manuprāt, bija aktrisei Ilzei Pukinskai. Manas atziņas pēc izrādes: - Ir jāuzņemas atbildība par tiem, ko esam pieradinājuši. Dzīvnieks nav jāņem tāpēc, lai kādam ko pierādītu vai iepatiktos, bet lai sagādātu prieku sev pašam. Suns uzticas, tāpēc nedrīkst to nodot.
Liāna: - Mani ietekmēja viss, kas notika šajā izrādē. Tas bija kas dziļš un skaists. Es ieteiktu izrādi noskatīties visiem, jo tur ir daudz par ko domāt.
Anrijs: - Mani pārsteidza tas, ka aktieriem balsis bija kā īsteniem suņiem.
Megija: - Man izrāde lika domāt par to, ka ir svarīga katra darbība, kuru mēs veicam. Bez šaubām, tu nevari dāvināt dzīvu būtni cilvēkam, ja neesi pārliecināts, vai viņš tiešām to vēlas.
Aleksandrs: - Sākumā man bija sajūta, ka skatos televizora ekrānā, jo apgaismojums un citi efekti radīja tādu iespaidu.
Amanda: -Pārdomu pilno un saspringto atmosfēru radīja metāliskās dekorācijas, drūmā mūzika un pelēcīgā dūmaka uz skatuves. Radās sajūta, ka viss notiek dzīvē, ka tas nav teātris. Izrāde lika saprast, ka suņi jūt tāpat kā mēs, un pret viņiem ir jāizturas ar mīlestību. Manā skatījumā, šī izrāde ir patiesākā un labākā, ko esmu redzējusi pēdējā laikā.
Ivars: - Skatuve ar tādām metāla dekorācijām izskatījās ļoti forši. Man patika! Bet brīžos, kad aktieri paši bīdīja dekorācijas, es uz viņiem vairs neskatījos kā uz tiem cilvēkiem un suņiem, ko viņi tēlo. Viņi “izgāja” no lomas. Tai brīžos man lika saprast, ka tas ir tikai teātris, ka viņi tikai spēlē.
Glorija: - Dzīvnieki ir vājāki nekā cilvēki, un dažreiz cilvēki to izmanto. Mani pārsteidza tas, cik labi cilvēki var notēlot suņus. Vienu balli es noņemtu par kostīmiem, kas man šķita pārāk vienādi un vienkārši. Izrāde izraisīja manī skumjas, jo jau izrādes vidū es nojautu, kā tā beigsies.
Kamila: - Saimniekam ir draugi, darbs, izklaides, bet sunim – tikai saimnieks. Izrāde atklāja, cik ļoti saimnieks var sāpināt savu suni. Man šķita, ka mūzika nav atbilstoša, bet kostīmi, lai arī vienkārši, iederējās. Viss kļuva saprotams pēc teicējas skaidrojuma.
Samanta:- Es uzskatu, ka problēma, kas atklāta šai izrādē, ir cilvēku bezatbildība un nežēlība.
Skolēni vērtēja izrādi ballēs, un gandrīz visi lika 9 un 10 balles. Bija vērts braukt!
Vanda Žulina
Ar “Skolas somu” uz “Čipolīno”
Pateicoties “Skolas soma” projektam 25.februārī 6.b un 6.c klasei bija iespēja apmeklēt mūsdienu deju uzvedumu Daugavpils teātrī “Čipolīno”. Uzvedums tika nominēts “Dejas balvai 2017–2018” kategorijā “Mūsdienu dejas uzvedums vai notikums”.
“Čipolīno” ir pirmā Daugavpils teātra deju izrāde bērniem. Aizraujošā pasaka par bezbailīgā un jautrā sīpoliņa Čipolīno piedzīvojumiem tika izstāstīta plastikas valodā. Taču itāļu rakstnieka Džanni Rodāri vēstījums palika nemainīgs – par īstu draudzību, spēju just līdzi tiem, kuriem ir nodarīts pāri, un par taisnības uzvaru pār ļauno.
Apbrīnoja bagātīgs izmantoto horeogrāfisko paņēmienu klāsts un neparastais izrādes tērpu noformējums.
Bērni par uzvedumu saka tā: “Izrāde ļoti patika, tā lika man aizdomāties par manu nākotnes profesiju, kuru gribu saistīt ar mākslu”.
Renāte Balode, 6.b klases audzinātāja
Pilsēta pie upes
Skolēnu atziņas:
- Filma ļoti patika. Tas fakts, ka filma tika filmēta Ludzā, dara lielāku patriotisku sajūtu un palīdzēja iejusties varoņu lomās. Sižets bija interesants, uzmanība tika noturēta visas filmas garumā. Krietni interesantāk ir skatīties vēsturiskas filmas, nedz attēlus grāmatās. Labprāt skatītos filmu vēlreiz.
- Kopumā filma patika, bija interesanti. Saprotams sižets, aizraujoši vērot cilvēku dzīvi kara laikā. Ir vēlme redzēt turpinājumu stāstam.
- Filma saturiski interesanta, bija interesanti atklāti notikumi, varoņi, aizraujošs sižets. Gribētos uzzināt tālāko varoņu dzīves likteņus.
- Filma laba, man patika. Interesants sižets un jautras ainas. Skumdināja daudzi vēstures fakti.
- Ļoti kvalitatīva filma, notikuma šķita saprotami un aizraujoši. Ļoti patika mūzika, kas ļāva skumjos brīžus uztvert savādāk.
- Filma patika, jo varēja redzēt, kā smagos vēsturiskos brīžos dzīvoja pilsētas iedzīvotāji. Bija iespēja atkārtot vēsturi.
- Bija iespēja redzēt, kā Latvijai klājās kara laikā. Sapratu, ka nevajag atstāt dzimteni un draugus.
- Lika domāt par savas valsts cienīšanu un novērtēt to, kas tev ir.
- Patika ka filma bija latgaliski.
Iveta Ladusāne, direktora vietnieces audzināšanas jomā v.i.
Izrāde "Kur kamoliņš ripo?"
22.janvārī Ludzas pilsētas ģimnāzijā notika izrāde "Kur kamoliņš ripo?" - stāsts par ceļu uz saprašanos pēc Ludzas igauņu pasakas "Saimniekmeita un bārene zemzemē" motīviem. Spēlē tika iesaistītas mūsu skolnieces: Agnese Puncule (7.b), Renāte Andrejeva (7.b) un Ksenija Meļņikova (9.a). Paldies biedrības "Teātris azotē" māksliniecei Marikai Čerņavskai!
Iveta Ladusāne, direktora vietnieces audzināšanas jomā v.i.
Izrāde "Soliņš"
17.janvārī Ludzas pilsētas ģimnāzijā Programmas "Latvijas skolas somas" ietvaros 1.-4.klašu bērniem bija iespēja noskatīties komisku izrādi bez vārdiem , kas stāsta par divām neparastām meitenēm, kas sastopas parkā uz soliņa. Izrāde ar Jaunā cirka elementiem, kurā žonglēšana un manipulācija ar priekšmetiem kļuva par organiska stāsta sastāvdaļu. Izrādi papildināja īsa interaktīva iepazīšanās ar žonglēšanas priekšmetiem. Pēc izrādes katrai klasei notika žonglēšanas nodarbības, kurās tika apgūti triki ar bumbiņām un citiem priekšmetiem. Tas bija interesants, prieku un atvērtu saskarsmi rosinošs piedzīvojums.
*Izrāde patika. Neparasta, vēl neredzēta izrāde. Noturēja uzmanību no sākuma līdz galam. Patika , ka varēja arī pašiem piedalīties un būt fona veidotājiem. Paldies par meistardarbnīcu žonglēšanā. Mums tagad lietderīgi izmantojam starpbrīžus - žonglējam. 4b klase.
*3.a klase ir sajūsmā par izrādi un īpaši par žonglēšanas nodarbību!
Paldies Biedrībai "Teātris azotē"! Paldies māksliniecēm! Burvīgi!
Iveta Ladusāne, direktora vietnieces audzināšanas jomā v.i.
Ziemassvētku ieskaņā – “Kluso nakšu noslēpums”
Pēdējā semestra dienā svētku pasākumi notika pamatskolas un vidusskolas klasēm. 5.-9. un 11.b klases skolēniem šogad, izmantojot “Latvijas Skolas somas” piedāvājumu, bija iespēja noskatīties un noklausīties koncertprogrammu “Kluso nakšu noslēpums”.
Tajā piedalījās komponists Māris Lasmanis, aktrise Anita Grūbe un dziedātāja Ingūna Kalniņa. Programmas pamatā - M.Lasmaņa dziesmas, latviešu un pasaules klasiķu dzeja un proza, kas kopumā radīja lirisku, pārdomu pilnu gaisotni, liekot padomāt par dzīves vērtībām un svētku patieso nozīmi.
Ne tik bieži piedalāmies šādos pasākumos, tāpēc atsauksmes par koncertu bija atšķirīgas. Mūzikas zinātāji novērtēja Māra Lasmaņa improvizatora dotības, jo viņš ne tikai spēlēja dziesmu pavadījumus, bet radīja atbilstošo muzikālo fonu dzejas lasījumiem. Varējām izbaudīt visu emociju gammu, klausoties Dailes teātra aktrises Anitas Grūbes uzstāšanos un Ingunas Kalniņas dziedājumu.
Protams, ne visiem patīk tāda mūzika, arī dzejas lasījumu var uztvert tikai tad, ja uzmanīgi ieklausās. Tāpēc iespaidi pēc koncerta ir dažādi.
5.klasei viss pasākums bija par garu. Varbūt turpmāk šāda veida koncertprogrammas jāpiedāvā vecāko klašu skolēniem.
Skolas pasākumiem jābūt daudzveidīgiem, un mums ir jāmāca uztvert un novērtēt ne tikai izklaides koncertus, bet arī klasiskās vērtības.
Māksliniekiem patika mūsu skolas gaisotne un pēc koncerta viņiem bija gandarījums, ka daudzos klausītājos izdevās radīt līdzpārdzīvojumu.
Vanda Žulina
Izrādes “Nezāle” apmeklējums
09.12.2019.
29.novembrī 9.b klases skolēni ar projekta Latvijas Skolas soma atbalstu apmeklēja Rēzeknes teātra “Joriks” izrādi. Tā bija kustību izrāde pusaudžiem pēc R.Blaumaņa stāsta “Nezāle” motīviem.
Skolēnu atsauksmes uzreiz pēc izrādes noskatīšanās:
Imants: Teātris man patika. Es pirmo reizi redzēju kustību teātri.
Valērija: Ļoti interesanta izrāde, neparasta.
Guntars: Teātris bija lielisks. Visu labi redzēju, jo sēdējām pirmajā rindā.
Tiešām, sēžot pirmajā rindā, mēs varējām novērtēt, cik daudz enerģijas dejotāji, īpaši galvenās lomas atveidotājs, ieguldīja izrādes laikā.
Teātra izrādi pēc tam skolēni analizēja latviešu valodas un literatūras stundās kopā ar skolotāju Lailu Budreviču.
Līga Batņa, 9.b klases audzinātāja
Izrādē "Spokuskopija"
29.11.2019.
Trešdien, 27.novembrī, projekta "Latvijas Skolas soma" ietvaros 1.a, 1.b un 2.b klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra "Joriks" izrādi "Spokuskopija" Ludzas Tautas namā. Bērni skatījās ar lielu interesi un pēc teātra bija priecīgi uzbudināti ar pozitīvo enegiju, par redzēto teātrī.
Kuram gan no mums nav nācies dzirdēt kādu spoku stāstu. Tā runā, ka lieli un mazi spoki dzīvo tepat līdzās. Viņi mēdz parādīties šķietami visnepiemērotākajos brīžos, it sevišķi vēlos vakaros, kad gaisma istabā ir izslēgta. Tie klauvē pie loga, šļūkā ar vectēva čībām pa grīdu, lidina pa gaisu krāsainos zīmuļus, pielipina pie griestiem picas šķēli un visādi citādi cenšas mūs izjokot. Pastāv uzskats, ka no spokiem ir jābaidās, bet varbūt tā nemaz nav?
Inga Rimša, 1.a klases audzinātāja
2.b klase teātrī
Privātajā zoodārzā “Olga” kādu nakti iemaldās neredzēts dzīvnieks, kurš līdzinās ne īsti ķenguram, ne īsti trusim. Zoodārza direktore Olga nolemj noskaidrot dzīvnieka izcelsmi un ierašanās iemeslus. Noslēpumainais viesis ir patiešām labsirdīgs un asprātīgs, bet, kad negaidītā kārtā zoodārzā izceļas ugunsgrēks, jauniegūtais draugs pazūd. Zoodārza darbinieki nolemj apvienot spēkus – un sākas izmeklēšana, kuras laikā aizdomās tiek turēts ikviens.
Nelija Žuka, 2.b klases audzinātāja
Izrāde lika domāt
15.novembrī mēs, 11.klašu skolēni, apmeklējām Rīgas Krievu drāmas teātra viesizrādi “Graņonka” Latgales vēstniecībā “Gors”. Šo iespēju mums sagādāja projekta “Latvijas skolas soma” finansējums.
Izrāde lika mums padomāt par to, ka katram cilvēkam ir dota izvēle: lietot alkoholu vai nē. Bija izspēlētas 8 dzīves situācijas, kas parādīja alkohola lietošanas sekas.
Vienā no epizodēm redzējām, kā apkārtējo cilvēku ietekmē apreibinošās vielas sāk lietot arī tas, kurš to iepriekš nav darījis.
Aktieri meistarīgi pārtapa no vienas lomas citā. Mūs pārsteidza, ka visa lugas darbība notika uz galda, un galds kļuva par vienu no izrādes tēliem.
Izrāde bija “smaga”, jo traģisku brīžu bija vairāk nekā komisku.
Pēc lugas noskatīšanās katram bija ko padomāt par redzēto: kādas sekas alkohola lietošanai ir cilvēku likteņos.
11.klašu audzinātājas Marija Matuseviča, Dzidra Razumejeva
Latvijas Nacionālā teātra apmeklējums
Izrāde raisīja skolēnos pārdomas par sižetu, dzīvi, teātri, un pēc pasākuma skolēni daudz diskutēja. Mūsu skolēni atzina, ka teātra izrādes būtu jāapmeklē biežāk, viņi to arī labprāt darītu, ja vien būtu tāda iespēja. Vidusskolēni piekrīt R.Blaumanim - "tās rīkstes, ko bērni vecākiem griež, sāp visvairāk".
Mācību spēle "Rīga 1944"
6.novembrī projekta „Skolas soma” ietvaros 10.b klases skolēni piedalījās muzeja „Latvieši pasaulē” piedāvātās nodarbībās Rīgā izlaušanās spēlē „Bēgļu gaitās” - konkrēti mācību spēlē „Rīga 1944” ar orientēšanās uzdevumiem Vecrīgā.
Šīs nodarbības skolēniem ļāva iejusties bēgšanā no Rīgas II pasaules kara beigās 1944.gada oktobrī. Klasē lielākā daļa skolēnu nekad nav piedalījušies izlaušanās spēlēs- tā bija vērtīga un interesanta pieredze.
„Mēs noteikti izvēlējāmies aktivitāti atbilstoši mūsu vecumam. Visas tēmas un stāsti bija interesanti un mums saprotami. Izlaušanās spēle man šķita vislabākā aktivitāte, kaut gan neviena grupa neizgāja līdz beigām.”
„Es nodarbībās uzzināju, cik grūti bija bēgļiem 1944.gadā, un to, ka viņi daudz pārdzīvoja, ka viņi neatgriezīsies mājās. Strādājot komandā, daudz ieguvu.”
„Man bija ļoti noderīgi atsvaidzināt savas zināšanas par 2.Pasaules kara bēgļu gaitām. Mums bija iespēja iejusties tajā laikā dzīvojošo cilvēku sajūtās, un izjust 1944.gada bēgļu emocijas. Kā arī ļoti noderīgi bija iemācīties orientēties pa Rīgu.”
„Gribētu pateikt, ka izlaušanas spēlē tiešām varēja izjust 1944.gada cilvēku emocijas un sajūtas. Kolosāls tā laika telpu iekārtojums, kas pastiprināja 1944.gada realitāti. Man tas bija vienlaicīgi gan aizraujoši, gan baisi..”
„Ieguvu pozitīvas emocijas, uzzināju daudz par 2. Pasaules kara bēgļu gaitām, par to kā cilvēki jutās un mēģināja izdzīvot. Izlaušanās spēlē iemācījos labāk sadarboties ar citiem un spēt loģiski domāt. Spēļu un nodarbību vadītāji arī bija ļoti atsaucīgi un labsirdīgi.”
„Man patika ekskursija, bija ļoti interesanti, es daudz uzzināju. Daudz faktu par bēgļu gaitām un 1944.gadu. Īpaši man patika izlaušanās spēle.”
„Bija interesanti un aizraujoši izlauzties no istabas, lai paspētu uz kuģi. Šis kvests- izlaušanās spēle, rada tās emocijas, kuras izjuta cilvēki tajā momentā- kad tev ir maz laika, tev ir jāizdara izvēle- ko ņemt, ko atstāt, kad dodies prom no dzimtenes. Taču ar orientēšanos mūsu grupai klājās bēdīgi- no visiem objektiem atradām tikai trīs, bet, neskatoties uz to, bija aizraujoši!”
„Ļoti patika izlaušanās spēle, uzzināju, kā izskatījās 1944.gada istaba, priekšmeti utt. Pateicoties orientēšanās spēlei, es iepazinu Vecrīgu”
„Šīs nodarbības man deva daudz jaunu emociju un es daudz ko uzzināju un ieraudzīju, piemēram, ko cilvēki ņēma līdzi uz citu valsti, kad bēga no mājām. Man ļoti patika izlaušanās spēle, es jutos, kā īstais bēglis.”
Paldies biedrībai „Latvieši pasaulē” par aizraujošām nodarbībām!
Ineta Abricka, 10.b klases audzinātāja
Izzinoša ekskursija Daugavpilī
31.oktobrī 5.a un 5.c klases skolēni projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros devās ekskursijā uz Daugavpili.
Rīta agrumā apmeklējām Daugavpils skrošu rūpnīcu, vēlāk devāmies uz Marka Rotko mākslas centru.
“Skrošu rūpnīcā uzzināju, ka tā ir vienīgā Latvijā, dibināta 1886. gadā,” saka Reinis. Patrīcija saprata, ka skrotis izgatavotas no veselībai kaitīgiem materiāliem, tāpēc tās nevajag turēt kabatā, bet Kristeram vislabāk patika šaut ar gaisa šauteni.
Marka Rotko mākslas centrā skolēni apmeklēja ne tikai izstādi, bet radīja arī savus mākslas darbus. Loriana atzīst: “ Pārsteidza tas, ka mākslas centrā ir informācija par Ludzas vēsturi un tika minēts pilsētas senais nosaukums.”
Skolēnu viedokļus apkopoja klases audzinātājas Līga un Ieva
Melngalvju namā
29.oktobrī 8.ab klases skolēni programmas “Skolas soma” ietvaros apmeklēja Melngalvju namu. 
5D kino “Lidojums virs Rīgas” deva iespēju pabūt Operas namā mēģinājuma laikā, izstaigāt prezidenta pils telpas, apmeklēt Mākslas muzeju un no putna lidojuma izpētīt Brīvības pieminekli. Paldies par izzinošu ekskursiju Melngalvju nama darbiniekiem.
Inta Žeikare, 8.b klases audzinātāja
Teātrī atklājam pasaku pasauli
- Neviens nezina tik daudz pasaku, cik zina Ole Lukoije. Viņš gan prot vareni stāstīt!
Vakarā, kad bērni samiegojas, ierodas Ole Lukoije. Vienās zeķēs viņš klusītiņām nāk augšup pa kāpnēm, nedzirdami iesoļo istabā un apsēžas uz gultas malas. Katrā padusē viņam lietussargs: viens ar košām bildītēm, kuru viņš izpleš pār labiem bērniem, un tad tie visu nakti sapņo visjaukākās pasakas; bet otru, pavisam vienkāršu, viņš izpleš pār nepaklausīgiem bērniem, un tie savukārt guļ visu nakti kā bluķi, un no rīta atklājas, ka viņi itin neko nav sapņojuši.
Miega vīriņš nāk no dāņu tautas pasākām, bet par Ole Lukoije viņu savulaik nosauca pasaku meistars Hanss Kristiāns Andersens. Mūsu bērniem viņš varētu būtu zināms kā Ole Miedziņš.
Par to uzzinājām, kad 6.novembrī projekta ”Latvijas Skolas soma” ietvaros 4.b klases skolēni apmeklēja Rēzeknes teātra ”Joriks” izrādi ”OLE LUKOLIJE”. Izrāde ieinteresēja un izraisīja pārdomas.
Mēs visi kopā ar Oli devāmies pasakainā ceļojumā un satikām iemīļotus H. K.Andersena pasaku varoņus - Alvas zaldātiņu, Japānas imperatoru un viņa lakstīgalu, Pasakaino Princi un viņa karalisko ģimeni, nabadzīgo meiteni, kura atrada burvju kurpes, un citus pasaku varoņus.
Skolēni bija sajūsmināti. Tā nebija līdzīga citām izrādēm, kuras apmeklējām agrāk, jo šai uzvedumā lielākā daļa varoņu savas lomas tēloja tikai ar kustībām un žestiem – nesarunājoties.
Skaidrīte Pule, 4.b klases audzinātāja
Brauciens uz Gaujas Nacionālo parku programmas “Skolas soma” ietvaros
Mērķis: doties pārgājienā pa Līču – Laņģu klintīm, lai iepazītu smilšakmens iezi; apskatīt māla ieguves karjerus un noskaidrot māla ieguves nozīmi.
Mērķis tika realizēts. 6,5 km garā tūristu taka mums ļāva skatīt un iepazīt smilšakmeni, mēs priecājāmies par skaistajām Latvijas klintīm, rudenīgo dabu un vērīgi klausījāmies gides Sigitas Klētnieces – www.facebook.com/cesisinside - stāstījumā, cik unikālas ir šīs klintis un kas ir jāievēro, lai par tām varētu priecāties arī nākamās paaudzes. Šeit ir daudz avotu, kas ir bagāti ar dažādiem minerāļiem, mēs pagaršojām ūdeni no visiem, izjuzdami garšas nianses, paņēmām arī līdzi ūdeni kā suvenīru no noslēpumainajiem avotiem. Ejot vērojām dabu, kāds mācījās atpazīt kokus, kāds garšoja plūškoka ogas vai 
Tūrisma takas sākums un beigas ir rūpnīcas “Lodes” izstrādātais māla karjers. Mēs redzējām dažādus māla slāņus; sarkano mālu, ko izmanto ķieģeļu ražošanā, un zilo mālu, kas noder medicīnā. Rūpnīca “Lode” atrodas netālu no karjera, izrādās, ka mālam ir jāstāv veselu gadu izraktam un sabērtam kaudzēs, lai tas bagātinātos ar skābekli, veselu gadu, tikai tad tas der ražošanai. Iedomājaties, cik daudz māla ir izmantojusi šī rūpnīca, ja tā ir dibināta 1963.gadā.
Vēl uzzinājām, ka tad, kad notika pēdējā kontinentu pārvietošanās pirms 250 miljoniem gadu (Devona periods), šī sauszemes daļa, kur tagad atrodas Latvija, pie mums atpeldēja no ekvatora. Te 20.gs. 80.gados atrada 2.lielāko bruņuzivju fosiliju koloniju, kuras eksemplāri tagad atrodas daudzos Eiropas un Krievijas muzejos.
6,5 km “paskrēja” ātri, mums bija interesanti un pavisam viegli, mēs pat nenogurām, tāpēc vēl devāmies uz Velna alu, kur kādreiz mājojuši īsti velni… tagad to vairs nav. Netālu no alas ir sataisīta baso pēdu taka, pa kuru skraidot var atpūtināt kājas.
Pēdējais apskates objekts bija dzejnieka Eduarda Veidenbauma muzejs Kalāčos. Mums bija iespēja ieelpot 19.gs. gaisu un uzzināt vairāk par cilvēku, kurš 24 gadu vecumā zinājis 8 un vairāk valodas, virtuozi spēlējis vijoli, sacerējis dzeju, studējis jurisprudenci un domājis par ekonomikas uzlabošanas iespējām, diemžēl 4mēnešus līdz savai 25.dzimšanas dienai mira no tuberkulozes. Neviļus radās jautājumi: “Ko šis cilvēks vēl izdarītu, ja viņam būtu bijis laiks? Kā mēs izmantojam savu laiku?”
Tā nu, domājot par redzēto un dzirdēto, devāmies mājās, iesakām šo maršrutu arī citiem, jo daudz ko atklāsiet un izpētīsiet.
Daina Naruševiča, 7.c klases audzinātāja
Valmieras teātra apmeklējums
“Aktieru tēlojums bija brīnišķīgs. Interesanta bija apaļā zāle, kur aktieri atrodas ļoti tuvu skatītājam, dažbrīd pat blakus. Bija moments, kad sāku raudāt. Es vēlētos apmeklēt līdzīgu izrādi vēl.”
“Dažas epizodes bija nesaprotamas, bet kopumā iespaids par redzēto – pozitīvs.”
“Aktieri labi parādīja savas emocijas ar mīmiku, žestiem, nobeigumā bija sajūta, ka kaut kā pietrūkst.”
“Pēc izrādes noskatīšanās secināju, ka vecāki mūsu dzīvē ir ļoti svarīgi un nav jānaidojas. Sapratu, ka nedrīkst precēties naudas vai kādu citu apstākļu dēļ. Mīlestībai jābūt īstai.”
“Izrādē aktualizētās problēmas – dzeršana, azartspēles – ir svarīgas arī mūsdienās.”
“Beigas izrādei bija skumīgas, bet izrādes gaitā neizpalika arī jautrība un smiekli.”
“Interesanti bija, kā aktieri paši mainīja dekorācijas, kādi specefekti izdomāti, piemēram, tēvs nošauj dēlu Krustiņu kā zagli – šāviena vietā sprāgst spuldzīte, iestājas tumsa…”
“Šāviens… mātes kliedziens… tumsa. Izrādes beigas, aktieri aiziet un atgriežas, aplausu sagaidīti. Gribas it kā turpinājumu, tikai vēlāk nāk apjausma, ka arī dzīvē, kad zaudējam tuvinieku, gribas turpinājumu, bet nav…”
Anastasija Jermaļonoka, 10.a klases audzinātāja
Ciemos Imanta Ziedoņa vasarnīcā
20.septembrī, kad Dzejas mēnesis tuvojās izskaņai, mēs, 12.a klases skolēni, devāmies ceļā uz rudenīgajiem Murjāņiem. Mērķis – pabūt Imanta Ziedoņa vasarnīcā – muzejā. Visu mēnesi literatūras stundās lasījām I.Ziedoņa darbus, pētījām viņa biogrāfiju, uzskatus. Pārliecinājāmies, ka dzejnieks savā būtībā bija neordināra personība, cilvēks, kurš bija atklājējs, kurš spēja nostāties pret straumi, rosināja domāt. Par to pārliecinājāmies jau tūlīt, kad iebraucām “Dzirnakmeņu” pagalmā: vasarnīca, kurai niedru jumts noliecas līdz pat zemei, kur, iekšā ienākot, pārredzami visi trīs stāvi līdz pat jumtam, kur katrā telpā vēl jūtama dzejnieka klātbūtne. Pagalmā – dzirnakmeņi, atvesti no dažādām vietām un pārceļojuši laikā.
Arī nodarbība muzejā bija neparasta. Mūsu novadniece Katrīna Kūkoja, kas pašlaik ir pētniece muzejā, aicināja darboties pašiem. Pat muzejs patiesībā ir tāds nemuzejs, jo Ziedonis pats nevarēja ciest tradicionālo muzeju kārtību. Tāpēc arī te vasarnīcā aicināti ienākt tikai tie, kuri paši to vēlas. Izpētījām vasarnīcas pagalmu, interesantā veidā, ar aizsietām acīm, pilnīgi paļaujoties uz savu blakusgājēju, nonācām Lojas upītes krastā, meklējām atslēgas vārdus, kas paslēpti dzirnakmeņos, saistījām tos ar pašu dzīvi, klausījāmies “runājošajos” kokos. Laiks pagāja nemanot. Paldies Katrīnai par interesanto nodarbību.
Pa ceļam apmeklējām objektu ar pilnīgi pretēju auru – slepeno padomju bunkuru Līgatnē. Līgatnes centrā uzkāpām augstākajā virsotnē. Ik pa brīdim lija, bet tas mūs netraucēja.
Brauciens un Ziedoņa muzeja apmeklējums ir finansēts no projekta “Latvijas skolas soma”. Paldies par doto iespēju! Paldies šoferītim Oļegam Sivohinam par sapratni un precizitāti!
Vanda Žulina
