Erasmus

Learning from the Holocaust

Mācīšanās no Holokausta

Eiropas Savienības Erasmus+ programmas
Pamatdarbības Nr.2 (KA2) “Stratēģiskās partnerības”
Nr. 2019-1-DE03-KA229-059914_3 
 Projekta tīmekļa vietne: https://erasmusplusholocaust.home.blog/

 

Projekta "Mācāmies no Holokausta" ietvaros veiktā aptauja

Aptaujas prezentācijas 1.slaids "Covid and national politics"26.04.2021.
Projekta "Mācāmies no Holokausta" ietvaros Tika veikta aptauja par pandēmiju un politiku. Aptaujas mērķis bija noskaidrot cilvēktiesību ierobežošanu dažādās valstīs. Aptaujas rezultāti skatāmi šeit

 

Mītiņš Ludzas ebreju geto upuru piemiņai

20.08.2020.
Katru gadu augustā Ludzā piemin Ludzas ebreju geto upurus. Arī šogad Mazā Ludzas ezera krastā notika atceres brīdis. Otrā pasaules kara laikā Ludzas geto tika nogalināti vairāk nekā 1000 ebreju tautības cilvēku.

Lai atcerētos ludzāniešus, kas gāja bijā Holokaustā, pie pieminekļa Ludzas ebreju geto pulcējās vietējie iedzīvotāji  un viesi.

Atceres brīdī piedalījās arī Erasmus+ projekta “Mācāmies no Holokausta” dalībnieki.

“Par Holokaustu ir jārunā”, uzsvēra projekta dalībniece Maija Rancāne, ”jo mēs nevaram dzīvot tagadnē, ja nezinām pagātni.” Maija iepazīstināja klātesošos ar Erasmus+ projekta “Mācāmies no Holokausta” norisi Ludzas pilsētas ģimnāzijā.

Mītiņš turpinājās piemiņas vietā Ciblas novada Poguļankas mežā, kur 1941.gada augustā tika nošauti ebreji. LPĢ 11.klases skolnieks Atis Austris Kalvītis savā runā teica: ”Ir pagājuši 79 gadi kopš masu slaktiņa Ludzā.  Mums jādara viss, lai šādi notikumi vairs neatkārtotos. Neļausim bailēm mūs vadīt, lai nekad nerodas naids pret kādu no minoritātēm, jo tam nav neviena objektīva iemesla. Galvenais ir atcerēties, ka mēs paši būsim atbildīgi par to, ko esam darījuši. Mācīsimies no vēstures, lai spētu saprast citu kļūdas un nepieļautu  tās nākotnē.”

Žanna Dukaļska, projekta koordinatore

 

Projekta dalībnieki tiekas Vācijas pilsētā Freiberga pie Nekāras

Erasmus+ projekta  “Mācāmies no Holokausta” Nr. 2019-1-DE03-KA229-059914_3 ietvaros no 14. līdz 21.februārim Vācijas pilsētā Freiberga pie Nekāras notika projekta  partneru tikšanās. Skola (Oscar-Paret-Schule), kurā mēs viesojāmies , atrodas pilsētas centrā, tajā mācās 1500 skolēni.

Ludzas pilsētas ģimnāziju pārstāvēja 5 skolēni - Kamilla Makarova, Samanta Skrebinska, Maija Rancāne, Laine Viktorija Tihovska, Sabīne Birule un 2 skolotājas: Žanna Dukaļska un Anžela Stepanova.

Tikšanās laikā Latvijas, Vācijas, Spānijas un Portugāles skolēni aktualizēja Holokausta vēsturi. Tikāmies ar Izraēlas delegācijas skolēniem un skolotājiem. Emocionāli notika nodarbība "Holokaustu nedrīkst aizmirst", filmu "Annas Frankas dienasgrāmata" un "Zēns strīpainajā pidžamā" analīze. Diskusijās runājām par minoritāšu problēmām, apmeklējām romu centru (Sinti and Roma Center) Heidelbergā, interesanta izdevās ekskursija Štutgartes sinagogā. Šī sinagoga darbojas, tajā regulāri notiek dievkalpojumi. Pēc ekskursijas visi degustēja nacionālos ebreju ēdienus.

Smagu iespaidu atstāja Dahavas (Dachau) koncentrācijas nometnes apmeklējums. Tā atrodas aptuveni 16 km uz ziemeļiem no Minhenes. Šī nometne bija pirmā nacistu koncentrācijas nometne Vācijā, un te ap  32 tūkstoši cilvēku nomira no smagā darba, pārtikas trūkuma, medicīniskajiem eksperimentiem un spīdzināšanas.

Nedēļas laikā skolēni apmeklēja arī mācību stundas  skolā un piedalījās dažādās aktivitātēs: prezentēja savas valsts ēdienus, slidoja ledus hallē, apmeklēja karnevālu.

Skolotāji piedalījās ekskursijā uz Hoencollernas pili, kur aplūkojami vairāki interesanti artefakti. Pils celtniecība datējama ar 11.gadsimtu. Ludvigsburgā apmeklējam vietas,  no kurām  kara laikā notikusi ebreju  ģimeņu izvešana, un tagad šo cilvēku vārdi iemūžināti zeltītās bruģakmens plāksnēs.

Noslēgumā tika organizēts kopīgs vakars, kad izgaršojām Vācijas nacionālos ēdienus, ko bija sagatavojuši skolēnu vecāki.

Skolēnu iespaidI:

Kamila : - Man patika ģimenes diena, kad varēja komunicēt tikai ar ģimeni, kas mani uzņēma. Tas bija ļoti forši.  Bija interesanti pabūt dažās mācību stundās un uzzināt, kā viņiem tās notiek un ar ko atšķiras no mūsu mācību stundām. Patika arī tas, ka klases biedri bija ļoti komunikabli un labprāt iesaistījās sarunās.

Samanta: - Es esmu priecīga par iespēju piedalīties šajā braucienā, jo tas bija interesants un pamācošs. Man bija prieks dzīvot  tik jaukā ģimenē. Bērni un skolotāji skolā bija ļoti laipni un izpalīdzīgi. Vienīgais , kas man nepatika, ir piedalīšanās mācību stundās. Tās notika vācu valodā, bija ļoti garas un nogurdinošas.

Maija: - Man patika, ka vācu skolai bija noteikts dienas plāns, kas tika precīzi pa minūtēm realizēts. Patika diena, kad bijām  karnevālā. Tas bija ļoti fantastiski! Man patika dažādas aktivitātes, kad mēs dalījāmies grupās un sazinājāmies angļu valodā, es iepazinu ļoti daudz draugu, ar kuriem vēl joprojām komunicējam internetā.

Laine Viktorija: - Patika uzzināt, kā mācās Vācijā,  bet nepatika , ka stundas ļoti garas. Patika ekskursijas.

 Sabīne:  - Erasmus projekta viesģimene  bija ļoti jauka pret mani. Patika  karnevāls , bija ļoti interesanti. Kaut ko tādu redzēju pirmo reizi. Skola ļoti atšķiras no mūsējās, stundas garākas, skolā lietot telefonus nedrīkst.

Šajā nedēļā lieliski pavadīju laiku ar jaukiem cilvēkiem, tā bija  lieliska pieredze, arī angļu valodas vārdu krājums palielinājās. Bija grūti šķirties  no jaunajiem draugiem.

Projekta vadītāja - skolotāja Žanna Dukaļska

 

Izstāde, veltīta starptautiskajai holokausta upuru piemiņas dienai

30.01.2019.
27.janvārī pasaulē atzīmē starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu.

2005.gada novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā 27.janvāris tika noteikts par Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu. (1945. gadā 27.janvārī atbrīvoja Aušvicas-Birkenavas koncentrācijas nometni).

 Jau kopš 2005.gada holokausta upuri šajā dienā tiek pieminēti visā pasaulē.

Starptautiskajā holokausta piemiņas alianses (IHRA) deklarācijā ir teikts: „Mums ir jāatceras bojā gājušie, jāciena izdzīvojušie un no jauna jāstiprina cilvēces kopīgā tiekšanās uz savstarpēju sapratni un taisnību.”

Ludzas pilsētas ģimnāzijas bibliotēkā izveidota izstāde, kurā var apskatīt grāmatas, videomateriālus, plakātus par holokaustu.

Žanna Dukaļska, projekta koordinatore

 

Erasmus+ projekta “Learning from the Holocaust” aktivitātes

10.12.2019.
28.novembrī Erasmus+ projekta “Learning from the Holocaust” dalībnieki apmeklēja Ludzas Lielo sinagogu, kas ir viena no vecākajām koka sinagogām Baltijā, un viena no 8 Ludzas sinagogām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām. Ēka pēc restaurācijas atguvusi savu autentisko izskatu.

 Ludzas Lielā sinagoga ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā kā unikāls koka arhitektūras piemineklis.

Muzeja ekspozīciju un izstāžu kurators V.Dzevaltovskis iepazīstināja audzēkņus  ar sinagogas vēsturi, Vulfam Frankam veltīto ekspozīciju, pastāstīja par holokaustu Ludzā.

Pēc ekskursijas skolēni dalījās iespaidos par redzēto.

Kamila: „Man bija interesanti paklausīties  par to, kā ebreji ir dzīvojuši un kādi viņiem ir noteikumi sinagogā. Es biju pārsteigta, kad uzzināju, ka sinagogā ir divas lūgšanu telpas.”

Amanda: „Ekskursijas vadītājs interesanti un radoši pastāstīja par sinagogas vēsturi, tās darbību, par ebreju tautu un Ludzā pazīstamajiem ebreju tautības pārstāvjiem.”

Ņikita: „Ieejot sinanogā, es jūtos atbrīvots no apkārtējās pasaules. Visvairāk man patika gida stāstījums. Man negribējās ņemt telefonu rokās vai pat runāt.”

Samanta: „Interesanti, ka Ludzā darbojās arī ebreju skola un, ka bija tik daudz  mazo veikaliņu.  Pat necerēju, ka šis sinagogas apmeklējums atstās uz mani tik dziļu iespaidu.”

Maija: „Tas ir ļoti skumji apzināties,ka vietās,kur tu tagad brīvi staigā un pakļaujies tikai savai gribai, daudzus gadus atpakaļ cilvēku dvēseles tika nežēlīgi nopostītas.”

Žanna Dukaļska, projekta koordinatore

 

Plānojam jaunā Erasmus+ projekta norisi

09.12.2019.
Erasmus+ projekta  “Mācāmies no Holokausta” Nr. 2019-1-DE03-KA229-059914_3 ietvaros no 2. līdz 5. decembrim Vācijas pilsētā Freiberga pie Nekāras notika pirmā partneru sanāksme, kuras laikā tika precizētas aktivitātes, pasākumi, atbildības jomas un apstiprināts projekta logo. Skolotāju konferences laikā kolēģi no dažādām valstīm dalījās pieredzē, pedagogiem notika mācību nodarbības avataru veidošanā, datu aizsardzības noteikumu ievērošanā, Powtoon rīka lietošanā, mājas lapas izveidē, “World cafe” un “Circle method” metodes izmantošanā, virtuālas izstādes veidošanā.

 Ludzas pilsētas ģimnāziju projekta darbu plānošanā pārstāvēja direktore Dzidra Dukšta un skolotāja Inese Vorza. Projekta laikā Latvijas, Vācijas, Spānijas un Portugāles skolēni aktualizēs Holokausta vēsturi, attīstīs sociālo toleranci, sadarbību,  iepazīs minoritāšu problēmas, mācību procesu, tradīcijas un kultūru partnervalstīs, pilnveidos angļu un vācu valodas prasmes.

Pilsēta Freiberga pie Nekāras atrodas Vācijas dienvidrietumos. Pilsēta ir jauna, izveidojusies pirms 50 gadiem, apvienojoties 3 ciemiem. Pilsētas centrā pirms piecdesmit gadiem tika uzcelta skola, kurā pašreiz mācās 1500 skolēni.  Blakus tiek celta jauna skolas ēka. 2021.gadā tiek plānots mācības turpināt jaunuzceltajā skolā, jo vecā jau esot novecojusi. Skolotāji un skolēni ir ļoti viesmīlīgi un uzmanīgi.  Mācību stundās  skolēni strādā motivēti, ieinteresēti, atbildīgi par personīgo ieguldījumu savā izglītībā. Skolotāja profesija Vācijā ir prestiža, skolēna neveiksmēs tiek prasīta atbildība no skolēna. Stundā plānotais jāapgūst paredzētajā laikā, atbalsts pēc stundām netiek plānots.

Izbrīnu radīja skolēnu ēdināšana. Skolā tā netiek organizēta. Dienas laikā ir garāks starpbrīdis, kad  skolēni dodas uz  blakus esošajiem ēdināšanas uzņēmumiem, nopērk tur frī kartupeļus, burgeru, bulciņu  vai ko citu un papusdieno brīvā dabā. Par ēdināšanu pašvaldība nemaksā, par sabalansētu uzturu un kaloritāti skola neatbild. 

Vizītes laikā apmeklējām Štutgartes Mākslas muzeju, kurā aplūkojām Monē, Šagāla, Banksija un citu slaveno mākslinieku  darbus.  Lielu iespaidu uz visiem atstāja Ludvigsburgas apmeklējums, jo  kara laikā notikusī ebreju  ģimeņu izvešana šajā pilsētā  iemūžināta  zelta bruģakmens plāksnēs. Uz vienas no plāksnēm izlasījām informāciju, ka ģimene tika izvesta uz Rīgas nometni.

Holokausta mācība aktuāla mums visiem, jo vēsture, tās liecības veido šodienas vērtības.

Direktore Dzidra Dukšta

 

Īstenošanas laiks: 29.09.2019 – 30.09.2021
Koordinators: Oscar-Paret-Schule Freiberg a.N (Vācija)
Partneri: Ludzas pilsetas gimnazija (Latvia), Agrupamento de Escolas de Santa Comba Dão (Portugal), I.E.S. Antonio Domínguez Ortiz (Spain)
Latvijas budžets: 27 946,00 EUR

Prioritātes:

  • Sociālā tolerance
  • Veicināt jauniešu aktivitāti, sadarbību
  • Spēja organizēt un iekļauties mācību procesā ārzemēs

Tēmas:

  • ES pilsonība, ES informētība un demokrātija
  • Starpkultūru / paaudžu izglītība un mūžizglītība
  • Romas un / vai citas minoritātes

Tikšanās:

  • C1 Oscar-Paret- Schule Freiberg a.N - 11-2019, Vācijā, LPĢ pārstāv 2 skolotāji
  • C2 Oscar-Paret-Schule Freiberga.N - 02-2020, Vācijā, LPĢ pārstāv 6 skolēni un 2 skolotāji
  • C3 Agrupamento de Escolas de Santa Comba Dão - 04-2020, Portugālē, LPĢ pārstāv 6 skolēni un 2 skolotāji
  • C4 I.E.S. Antonio Domínguez Ortiz - 10-2020, Spānijā, LPĢ pārstāv 6 skolēni un 2 skolotāji
  • C5 Ludzas pilsetas gimnazija - 04-2021, Latvijā

Projekta apraksts: 

Mūsu pirmais mērķis ir sniegt visām ieinteresētajām personām - skolēniem, vecākiem, skolotājiem, sabiedrībai - zināšanas par holokausta tēmu no dažādiem aspektiem. Lai to panāktu, mūsu darbība un rezultāti tiks publicēti presē un tīmekļa vietnēs. Tiek plānotas izstādes, kas projekta nobeigumā būs skatāmas katrā no projektā iesaistītajām valstīm. Eksponāti būs produkti, ko mēs radīsim visā projekta laikā un galvenokārt mobilitātes laikā.

Konkrēti - "filmu pārskati", "prāta vētra: Kāpēc jārunā par holokaustu?", "e-dienasgrāmata", "intervijas ar vecākas paaudzes pārstāvjiem", "romu stāsts par holokausta laiku", video par "toleranci", dažādas izpausmes mākslā.

Otrais mērķis ir diskusiju kursa realizēšana, lai mazinātu aizspriedumus pret citādām kultūrām, attīstītu toleranci, radītu kritisku attieksmi pret ksenofobiju un rasismu, veicinātu sociālo integrāciju, lai skolēni kļūst atvērtāki, vairāk uzzinātu par kultūru un tautu ciešanām vēsturē, iepazītu Eiropas vērtības.

Eiropas attīstība ir atkarīga no jauniešiem un viņu aktīvas līdzdalības, projekta aktivitātes veido piederības  sajūtu Eiropai, dod iespēju sadarboties ar citiem Eiropas skolēniem, iepazīt Eiropas vērtības, piemēram, vārda brīvības, demokrātisku vēlēšanu nozīmi, balstoties uz dalībvalstu vēsturisko pieredzi.

Mūsu projekta mērķis ir ilgtermiņa, darbs projektā paplašina redzesloku, intereses, veido izpratni par daudziem procesiem sabiedrībā, palīdz komunikācijai un integrācijai, motivē pārvarēt neveiksmes skolā un mācīties.