Latvijas  upes

Mitrā klimata, relatīvu līdzenā reljefa un teritorijas ģeoloģiskā uzbūvēs ietekmē Latvijā izveidojies blīvs upju tīkls.  Latvijas upju tīklu veido vairāk kā 12 400 upju. Tikai 880 upju garums pārsniedz 10 km, bet lielāko daļu Latvijas upju veido upes, kuru garums ir mazāks par 10 km (to kopgarums ir 51 % no visa Latvijas upju kopgaruma). 17 upju garums ir lielāks par 100 km.

Upes iespējams salīdzināt pēc:

• baseina platības,
• upes garuma,
• gada noteces. 

Pilnīgāku informāciju skatīt tīmekļa vietnē: http://latvijas.daba.lv

Daugava

Daugava Latvijai un tās tautai ir ne tikai liela un skaista upe, bet arī simbols. Tā tiek apdziedāta dziesmās, saukta par latviešu tautas likteņupi un tieši ar cīņu pret Daugavpils HES būvniecību, kā rezultātā tiktu applūdinata Daugavas ieleja starp Daugavpili un Krāslavu, sākās tautas atmoda, kas atnesa Latvija neatkarību.

Gauja

Gauja ir pati garākā upe Latvijas teritorijā. Gauja sākās Vidzemes augstienē Elkas kalna nogāzē. Augštecē tā plūst uz austrumiem, tad plašā lokā apliecot Vidzemes augstieni tās gultne pagriežas Rīgas līča virzienā. Taisnā līnijā izteka no ietekas ir tikai 90 km, bet upes kopējais garums 452 km.

Lielupe

Lielupe ir lielākā Zemgales upe. Tā veidojas lejpus Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai. Jau satecē tā ir 90m plata ar ūdeņiem bagāta upe. No Bauskas līdz Mežotnei tā plūst pa senleju, kas izveidojusies dolomītos. Lejpus Mežotnes ieleja paplašinās. Upe lēnām plūst pa Zemgales līdzenumu un Piejūras zemieni.

Venta

Venta ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km (178 km Latvijā un 168 km Lietuvā), baseina platība — 11 811,1 km² . Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā — Ventas rumba.