Mezglošana ir rokdarbu veids, kura pamatā ir mezglu siešana. Šā mākslas veida pirmsākumi ir rodami senajā pagātnē, bet pārsteidzoši ir tas, ka aizvien ir kāds, kuram šis lietišķās mākslas veids ir tuvs, bet vēl pārsteidzošāk ir tas, ka tas spēj iedvesmot arī citus. I.Losevičas izstādi ‘’Sajūtu krustcelēs’’ asociēju ar kādu G.Micānes dzejoli par sapni un saules staru.
Sapni par pavasari iezīmē Meteņdiena – senlatviešu svinamā diena. Tā saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru tiek svinēta 7 nedēļas pirms Lieldienām un arī tiek saistīta ar sauli, prieku un gaismu.
Moderno tehnoloģiju pasaulē grūti iedomāties cilvēku, kurš dzīvo saskaņā ar sentēvu tradīcijām, savukārt mūsdienu jaunieši nedrīkst pazaudēt saikni ar tām, jo cilvēks bez saknēm ir kā koks bez tām, kurš viegli izgāžas. Laiks godāt senču tradīcijas!
6.klašu skolēni, apmeklējot Ludzas Novadpētniecības muzejnodarbību ‘’Meteņdiena Latgales sētā’’ un piedaloties Meteņdienai raksturīgajās aktivitātēs, guva ne tikai priekšstatu par seno latviešu svētku svinēšanas tradīcijām, bet arī smēlās spēku pavasara cēlienam, kā arī guva iedvesmu mezglošanas rakstu pasaulē, lai izvērtu arī savu sapni caur saules staru.
Paldies Ludzas Novadpētniecības muzeja darbiniecēm par sadarbību!
6. klases skolnieces Sandras pārdomas
Meteņos gāja rotaļās, brauca no kalna, ciemojās, vēroja laiku, cepa pīrāgus un ēda cūkas šņukuru, lai bērni būtu lieli rakstītāji. Iespējams, ka mūsdienās netiek ēst cūkas šņukurs, tāpēc skolēni slikti raksta. Man patika rotaļās iešana un tējas dzeršana, kā arī pankūku degustēšana un darbošanās ar diegiem. I.Losevičas izstāde, manuprāt, ir par sajūtām, ko rada Latvijas daba – mežs, pļava un jūra.
Latviešu valodas skolotāja
Līga Arcihoviča
