Detaļas

4.a un 4.b klases skolēni dabaszinību stundās veidoja vienkāršu mehānismu maketus.

Skolotāja Ineta Misāne

Detaļas

Ludzas pilsētas vidusskolā  bija nepieciešams remonts 1. korpusa ūdens notekām. Kad sazinājāmies ar firmu BLT9 Rēzeknē,  tad firmas līdzīpašnieks Zigurds Rancāns precizēja - vai remontdarbi ir paredzēti  Ludzas pilsētas vidusskolā.  Pēc apstiprinošas atbildes viņš pieteicās apskatīt notekas un tās salabot bez maksas. Nu skolas 1. korpusa 6 notekas atkal ir kārtībā.
Paldies firmai BLT9 un Zigurdam Rancānam personīgi par atbalstu!

Skolas direktors Gunārs Strods

Detaļas

1 (1)
1 (1)
Karjeras izglītības ietvaros 6.a un 6.b klase apmeklēja picēriju "Astotais rajons". Te valda draudzīga un mājīga atmosfēra. Telpai ir mūsdienīgs interjers. Tās saimnieki ir trīs jauni cilvēki Agnese, Elmārs un Ēriks, kuri ne vien izveidoja savu uzņēmumu, bet arī paši tajā strādā.

Ar lielu interesi bērni uzdeva jautājumus, uz kuriem saņēma interesantas atbildes, piemēram:
            -Kā radās doma atvērt picēriju?
            -Kādā brīdī dzīvojot un strādājot Rīgā, sapratām, ka tas mums nesniedz prieku, ka mēs gribam būt tuvāk savai ģimenei, radiem un draugiem.
Pēc draudzīgas sarunas bērni nobaudīja pēc pašu gaumes pasūtītās picas.

                                   6.b klases audzinātāja Velta Pentjuša un karjeras konsultante Rita Buceniece

Detaļas

IMG_1071
IMG_1071
Šogad Meteņos sākumskolas skolēni vizinājās nevis tradicionālajās ragavās, bet jaudīgos robežsargu spēkratos. Solēni izpētīja tehniku, sajūsminājās par gudriem un disciplinētiem robežsargu suņiem, iepazina profesijas specifiku. Paldies Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes darbiniekiem! 

Detaļas

1 (4)
1 (4)
Ludzas pilsētas vidusskolai janvārī pienāca skaista ziņa – mūsu ilggadējās, skolēnu, kolēģu un vecāku ļoti cienītās  matemātikas  skolotājas un direktora vietnieces Valentīnas Abrickas 42 gadu darba mūžs novērtēts ar Draudzīgā Aicinājuma fonda apbalvojumu “Par mūža ieguldījumu izglītībā”. Šī balva pedagogiem par ilglaicīgu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu izglītībā  tika piešķirta pirmoreiz. Aicinājām skolotāju ciemos, un satikšanās norisinājās sirsnīgā gaisotnē. Skolas direktors Gunārs Strods pateicās Valentīnai Abrickai par ieguldīto darbu un uzticību skolai, kolēģi bija sarūpējuši ziedus, teica laba vēlējumus un dalījās atmiņās par kopā pavadīto laiku. Turpinājumā saruna ar skolotāju Valentīnu Abricku.

Valentīna, vai kļūt par skolotāju bija tavs bērnības sapnis?
Tas, ka būšu skolotāja, tapa skaidrs jau otrajā klasē, kad mājās ar iedomātiem bērniem vadīju pirmās stundas. Šajās stundās gan pati uzdevu jautājumus, gan pati arī atbildēju. Vēlāk tikai radās neskaidrība, ko mācīt- ģeogrāfiju  vai varbūt matemātiku. Galīgo lēmumu palīdzēja pieņemt kaimiņiene, kura jau studēja Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā Matemātikas un fizikas fakultātē. Tā arī pēc Ludzas vidusskolas absolvēšanas 1975.gadā sākās mans ceļš līdz skolotāja diploma iegūšanai.
1980.gadā atgriezos savā skolā, kuru saucu par savu kopš 1968.gada, kā diplomēta matemātikas un fizikas skolotāja. Ludzas pilsētas vidusskola ir vienīgā mana darba vieta 42 gadus. Visus šos gadus skolēniem mācīju matemātiku, ir bijušas trīs audzināmās klases - brīnišķīgi skolēni un atbalstoši vecāki.
Matemātika ir viens no nepateicīgākajiem mācību priekšmetiem, jo to iemācīties “pāri drauga plecam” nevar, ir daudz jāstrādā pašam skolēnam. Tāpēc ļoti priecājos, ka trīs manas audzēknes ir matemātikas skolotājas.
Nevienu dienu neesmu nožēlojusi, ka izvēlējos skolotāja profesiju. Nekad nav bijusi vēlme mainīt darba vietu, kaut arī bija piedāvājumi pārcelties uz citu pilsētu.
Daudzus gadus esi strādājusi par direktora vietnieci un vadījusi novada matemātikas skolotāju metodisko apvienību.
Jā, 23 gadi atdoti administratīvajam darbam, kas nebija bez garoziņas. Lielā kolektīvā ik dienas notiek kas īpašs, neparedzēts, jāmeklē risinājumi. Šajos gadījumos bija svarīga sadarbība ar kolēģiem, skolēniem, vecākiem. Varu teikt, ka skolotāji vienmēr bija atsaucīgi, atbalstoši, arī ar skolēniem varēja rast kompromisu visos jautājumos, no skolēnu vecākiem saņēmu atbalstu, kopīgi risinājām dažādas problēmas un veiksmīgi atradām kopsaucēju.
33 gadus vadīju Ludzas novada matemātikas skolotāju metodisko apvienību. Sadarbojos ar visu novada skolu matemātikas skolotājiem, kā arī ar valstī atpazīstamajiem matemātiķiem – mācību grāmatu autoriem, augstskolu matemātikas pasniedzējiem.
Ko Tu domā par skolas lomu sabiedrībā?
Kaut arī tagad mēs dzīvojam digitālajā laikmetā un skaidri nezinām, kādas profesijas būs nepieciešamas nākotnē, skola un skolotājs vienmēr būs sabiedrības un valsts mugurkauls. Tas, kādi mūsu bērni izaugs, kādu sabiedrību veidos, kādas morālās vērtības apliecinās, lielā mērā atkarīgs no skolotāja talanta un personības. 
Skolotājs nepārtraukti visu savu darba mūžu mācās. Tagad apgūst dažādus digitālos rīkus, dažādo mācību metodes, lai skolēni varētu patstāvīgi atrast informāciju, analizēt, spriest, izdarīt secinājumus, lai būtu konkurētspējīgi dažādās jomās. Tā kā mācību un metodisko līdzekļu trūkst, lai realizētu jauno standartu, tad skolotājam daudz brīvā laika jāpavada, plānojot darbu, meklējot un veidojot mācību materiālus. 
Domāju, ka pret skolotāju visai sabiedrībai jāizturas ar īpašu pietāti un cieņu, jo skolotājs bieži vien bērnam ir vienīgais padomdevējs, draugs, mierinātājs, problēmu risinātājs.
Skumji, ja par skolu un skolotāja darbu spriež cilvēki, kuri neiedziļinās izglītības jautājumos, neizprot skolas ikdienas darbu, klausās baumas. Pirms publiski izteikties un kritizēt, vajadzētu atnākt uz skolu, izrunāties ar skolas administrāciju un skolotājiem.
Ko novēli skolotājiem?
Skolotājiem novēlu, lai ir izturība, tērauda nervi, nesavtīgajā sirdī daudz gaismas un mīlestības.
Lai skolā vienmēr skan apgaismotu bērnu čalas un valda patīkama, nepiespiesta atmosfēra. Lai daudz talantīgu, priecīgu, jaunas zināšanas apgūt gribošu jauniešu! Lai skola ir gaismas pils un skolotāji tās nesēji!
Foto no Draudzīgā Aicinājuma fonda balvas pasniegšanas ceremonijas un Ludzas pilsētas vidusskolas arhīva.